Vitolds Svirskis. PALIEKAMĪBA
11.03.2023 - 11.10.2023
Cilvēkam piedzimstot, tiek sākts ceļš lielākai vai mazākai paliekamībai. Paliekamību veido darbi un sasniegumi, paliekamība ir līdzcilvēku novērtējums, vēlāk atmiņas un cienīgs stāsta turpinājums.
Mākslinieks Vitolds Svirskis dzimis Daugavpilī 1919. gada 24. aprīlī laikā, kad top brīvā Latvija. Zēns aug dzelzceļnieka ģimenē, un vecāki vēlas, lai arī dēls turpmākās darba gaitas saista ar dzelzceļu, tālab Vitolds tiek iekārtots arodskolā lokomotīves mašīnista prasmju apguvei.
Jaunieša intereses ir humanitāras, tāpēc viņš patstāvīgi, bez vecāku ziņas lemj izstāties no arodskolas un mācības turpināt ģimnāzijā. Ģimnāzijas laiks ir uzskatāms arī par V. Svirska pirmajiem soļiem mākslā, kad topošais grafiķis sāk zīmēt klasesbiedru un skolotāju portretus, karikatūras.
Profesionālās mākslas gaitas V. Svirskis sāk 1941. gadā, iestādamies Latvijas Mākslas akadēmijā, kur sākotnēji studē Leo Svempa, vēlāk Romana Sutas meistardarbnīcā.
1944. gadā V. Svirksis tiek mobilizēts Latviešu leģionā un ir spiests pārtraukt mākslas studijas, tomēr arī kara apstākļos turpina zīmēt. Balstoties pie viņa atrastajās kara ainu skicēs, V. Svirski apsūdz spiegošanā. Krievu čeka pēc neskaitāmām pratināšanām mākslinieku izsūta uz Vorkutu. Neraugoties uz smago darbu un apstākļiem, mākslas ceļš nepastājas – V. Svirskis ieslodzīto portretus turpina zīmēt uz cementa maisu papīra ar ugunskurā izdedzinātām oglēm. 1946. gadā mākslinieks atgriežas Rīgā. Pēc vairākām pārbaudēm viņam izdodas atjaunoties studiju turpināšanai Valsts mākslas akadēmijā. Agrāko leģionāra gaitu un studiju laika pārdrošību dēļ mākslinieks uzreiz netiek pie diplomdarba aizstāvēšanas. Akadēmisko izglītību ar diplomu iegūst tikai 1953. gadā. Līdz tam aktīvi glezno, nozīmīgu vietu daiļradē arvien vairāk sāk ieņemt ģīmetņu zīmēšana. Tie ir pasūtījuma darbi periodikai, piemēram, laikrakstiem “Rīgas Viļņi” un “Literatūra un Māksla”. Kopumā top vairāk par 8000 ģīmetņu. Radošajā izpausmē V. Svirskis izmantojis monotīpiju, linogriezumu, spalvas vai otas tušas zīmējumu, kas bijusi dominējošā tehnika mākslinieka rokrakstā.
Kā teicis profesors Jānis Stradiņš: “Šī zinātnieku, mākslinieku, kultūras darbinieku galerija ir paliekama, tāpat kā paliekams ir arī dižais daugavpilietis”.