Daugavpils valstspilsētas pašvaldības iestādi “Daugavpils Kultūras pils” vada Astrīda Leščinska.

“Daugavpils Kultūras pils” – pati lielākā koncertzāle Daugavpilī un viena no lielākajām, apmeklētākajām koncertzālēm Latvijā.

Lielajā koncertzālē var uzņemt 1070 skatītājus, tajā skaitā 8 vietas ir  cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Zāle atbilst visiem nepieciešamajiem standartiem, kas dod tiesības rīkot augstākā līmeņa pasākumus. Šeit tiek rīkotas Latvijas un pasaules estrādes, teātra, baleta zvaigžņu izrādes, svētki, izstādes, konferences, semināri, konkursi un festivāli.

Dažāda veida pasākumiem var izmantot šādas telpas:

  • lielo koncertzāli (1058,50 m2) – 1070 vietas
  • mazo zāli (269,80 m2) – aptuveni 200 vietas
  • stāva foajē (777,4 m2)
  • stāva foajē (555,3 m2)

Ēkas otrajā stāvā atrodas lielākā vitrāža Latvijā “Uguns un nakts”, kas izveidota 1971.gadā. Vitrāžas autori – akvarelists un vitrāžas gleznotājs Egons Cēsnieks un arhitekts Andris Purviņš. Vitrāža “Uguns un nakts” tika izveidota balstoties uz Jāņa Raiņa darbu, kura pamatā bija Andreja Pumpura eposa “Lāčplēsis” redzējums.

Šī lielformāta kompozīcija vienlaikus ir gan prologs, gan epilogs stāstam par Lāčplēsi, Laimdotu, Koknesi, Melno bruņinieku, Kangaru un viņa karaspēku, centrā attēlotā Spīdola, kā brīvības simbols, tiekšanās augšup.

“Kultūras pils” darba laiks no 8:00 līdz 22:00.

“Kultūras pils” kafejnīcas darba laiks no 12:00 līdz 18:00, koncertu dienās darba laiks tiek pagarināts.

“Daugavpils Kultūras pils” jau sen ir kļuvis par kultūras centru un iecienītu atpūtas vietu pilsētniekiem, kas ir atvērts apmeklējumiem katru dienu.

Vēsture

1972.gada 22.oktobrī tika atvērts Ķīmiķu kultūras pils. Kā liecina to gadu laikraksti, būvniecība gāja ne tik gludi: bija projektētāju kļūdas, aprīkojuma piegādes kavējumi, trūka pieredzējušu speciālistu. Tomēr celtnieku un Ķīmisko šķiedru rūpnīcas spēkiem izdevās pārvarēt un atrisināt problēmas. 1972.gada 22.oktobrī tika pārgriezta sarkanā lente.

Atklāšanas ceremonija turpinājās ar pirmo svinīgo koncertu kultūras centra lielajā zālē. Pašu pirmo skaņdarbu izpildīja tautas koris “Daugava” Latvijas Nopelniem bagātā mākslas darbinieka Staņislava Broka vadībā.

Tajā laikā Ķīmiķu kultūras pilij bija grandioza struktūra: lielajā zālē uz 8000 m2 bija 1200 sēdvietas un kinofilmu-lekciju zālē bija 400 sēdvietas. Pie tam vēl Ķīmiķu kultūras pilī bija 14 mēģinājumu telpas, bibliotēka ar divām lasītavām, svarcelšanas un galda spēļu zāles. Zāles bija aprīkotas ar mūsdienīgu apgaismojumu, stereofonisko un kinoaparatūru. Lielā zāle tajā laikā bija vienīgā zāle republikā ar uzstādītu gaisa kondicionēšanu.

Pieejamā jauda tika pilnībā izmantota: Ķīmiķu kultūras pilī notika visi nozīmīgākie pilsētas pasākumi, visu žanru “zvaigžņu” koncerti, līdz 1990.gadam pilī darbojās daudz radošo kolektīvu, tika iesaistīti visi – no skolēniem līdz pensionāriem. Daži kolektīvi bija pazīstami arī aiz Daugavpils robežām.

Pēc ķīmisko šķiedru rūpnīcas slēgšanas pili pārdēvēja par Kultūras un sporta pili, samazinājās kolektīvu skaits. Dažas telpas tika iznomātas. Dažādi koncerti netika pārtraukti.

Salīdzinoši nesen Daugavpils kultūras centrs trešo reizi ir mainījis nosaukumu – Kultūras pils. Tā joprojām ir viena no lielākajām koncertzālēm Latvijā.

2010.gadā lielā zāle tika renovēta, bija iegādāta jauna aparatūra, savukārt, 2011.gadā tika uzstādīta vismodernākā ugunsdrošības sistēma.

No 2016.gada beigām  Kultūras pilī notikusi vērienīga renovācija. Realizēts Energoefektivitātes paaugstināšanas projekts, kura ietvaros tika siltināta fasāde, jumts, nomainītas inženiertehniskās sistēmas – apkure, ventilācija, apgaismojums.

Projekta īstenošanas laikā parūpējāmies arī par ēkas pieejamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem – ieejas aprīkotas ar rampām, uzstādīts panorāmas lifts, kas ved uz 2. un 3. stāvu, centrālajai ieejai ir automātiskas durvis.

Kultūras pilī radošie kolektīvi īrē telpas nodarbībām un mēģinājumiem.

Bērniem tiek rīkotas radošās meistarkases, darbnīcas un izzinošas ekskursijas.

Sadarbībā ar māksliniekiem tiek rīkotas izstādes.

Pats pirmais iestādes vadītājs bija Valentīns Kobjakovs, kuram sekoja Aleksejs Anspahs, Ojārs Ignats, Jevgeņijs Ivanovs, Deniss Krupenins, Aleksandrs Rudzs, Regīna Osmane, Harijs Vucins. Kopš 2023.gada nogales Kultūras pils vadītāja ir Astrīda Leščinska.

Jau vairāk nekā 50 gadus Kultūras pils ieņem nozīmīgu vietu  pilsētas kultūras dzīvē. Šeit vienmēr tiek laipni gaidīti viesi, kur katrs atradīs sev kaut ko interesantu.